Valsts valodas centrs

ALT Kā pareizi: debate vai debates? Ja ar vārdu debates apzīmē kāda jautājuma, priekšlikuma vai problēmas apspriešanu, domu apmaiņu vai pārrunas, latviešu literārajā valodā tas ir daudzskaitlinieks (lietvārds, ko parasti lieto tikai daudzskaitlī), tāpēc šajā nozīmē lietojams vārds debates, nevis debate. Pareizi: rīkot debates; piedalīties debatēs; turpināt debates; priekšvēlēšanu debates. Šajā nozīmē nepareizi: rīkot debati; uzsākt debati; turpināt debati; priekšvēlēšanu debate. Ja konkrētajā kontekstā nepieciešams vienskaitļa vārds, atkarībā no nozīmes var izvēlēties citu latviešu valodas vārdu. Piemēri: • notika debate par izglītības reformu → notika diskusija par izglītības reformu; • jārīko publiska debate par šo jautājumu → jārīko publiska diskusija par šo jautājumu; • jautājums izraisīja plašu debati sabiedrībā → jautājums izraisīja plašu diskusiju sabiedrībā. Atkarībā no konteksta var būt piemēroti arī vārdi apspriešana, domu apmaiņa, pārrunas u. c.

ALT Kā pareizi: Nauru vai Naoero? Nauru ir salu valsts Klusajā okeānā, Mikronēzijā. Valsts oficiālais pilnais nosaukums latviešu valodā ir Nauru Republika. 2026. gadā Nauru nolēma mainīt valsts oficiālo nosaukumu angļu valodā – Republic of Naoero. Naoero ir valsts nosaukums nauruiešu valodā. Valsts nosaukuma maiņa aktualizēja jautājumu, vai līdzšinējais nosaukums Nauru būtu maināms arī latviešu valodā. Latviešu valodā arī turpmāk lietojami līdzšinējie nosaukumi: Nauru – valsts īsais nosaukums; Nauru Republika – valsts oficiālais pilnais nosaukums. Piemēri: Nauru atrodas Klusajā okeānā. Latvija nodibināja diplomātiskās attiecības ar Nauru 2018. gada 21. maijā. Nauru Republika neatkarību ieguva 1968. gadā.

ALT Mākslīgā intelekta aģents un aģentisks mākslīgais intelekts – kāda ir atšķirība? Mākslīgā intelekta aģents jebMI aģents (angļu val. AI agent) ir mākslīgā intelekta sistēma vai tās komponents, kas ar zināmu autonomijas pakāpi spēj darboties noteikta mērķa sasniegšanai – uztvert un apstrādāt informāciju, pieņemt lēmumus, izmantot pieejamos rīkus un veikt darbības. Aģentisks mākslīgais intelekts jebaģentisks MI (angļu val. agentic artificial intelligence, agentic AI) ir mākslīgais intelekts, kam raksturīga mērķorientēta un autonoma darbība: tas var plānot un secīgi veikt vairākas darbības, izmantot dažādus rīkus un, ņemot vērā iegūtos rezultātus, pielāgot turpmāko rīcību.

ALT Mākslīgā intelekta aģents un aģentisks mākslīgais intelekts – kāda ir atšķirība? Mākslīgā intelekta aģents jebMI aģents (angļu val. AI agent) ir mākslīgā intelekta sistēma vai tās komponents, kas ar zināmu autonomijas pakāpi spēj darboties noteikta mērķa sasniegšanai – uztvert un apstrādāt informāciju, pieņemt lēmumus, izmantot pieejamos rīkus un veikt darbības. Aģentisks mākslīgais intelekts jebaģentisks MI (angļu val. agentic artificial intelligence, agentic AI) ir mākslīgais intelekts, kam raksturīga mērķorientēta un autonoma darbība: tas var plānot un secīgi veikt vairākas darbības, izmantot dažādus rīkus un, ņemot vērā iegūtos rezultātus, pielāgot turpmāko rīcību.

ALT Kas ir dezinformācija, kļūdaina informācija un ļaunprātīga informācija? Dezinformācija (angļu val. disinformation) ir nepatiesa vai maldinoša informācija, ko apzināti rada vai izplata ar nolūku maldināt vai nodarīt kaitējumu. Kļūdaina informācija (angļu val. misinformation) ir nepatiesa vai neprecīza informācija, ko rada vai izplata bez nolūka maldināt vai nodarīt kaitējumu. Ļaunprātīga informācija (angļu val. malinformation) ir patiesos faktos balstīta informācija, ko izmanto vai izplata ar nolūku nodarīt kaitējumu. Tā var būt, piemēram, selektīvi izmantota, izrauta no sākotnējā konteksta vai publiskota kaitnieciskā nolūkā. Galvenā atšķirība ir informācijas patiesumā un tās radīšanas vai izplatīšanas nolūkā.

ALT Attēlā redzams skaidrojums: Kas ir ražotājlietotājs? Par ražotājlietotāju (angļu val. prosumer) sauc personu, kas vienlaikus ir gan kāda produkta vai pakalpojuma ražotājs, gan lietotājs. Terminu prosumer visbiežāk lieto starptautiskajā zinātniskajā literatūrā, īpaši enerģētikas jomā. Enerģētikas nozares normatīvajos aktos šāda veida galalietotāja apzīmēšanai lietots termins aktīvais lietotājs, ar ko apzīmē galalietotāju, kurš pats ražo elektroenerģiju savām vajadzībām un var nodot vai pārdot tās pārpalikumu. Piemēri: • privātmājas īpašnieks, kurš ar saules paneļiem pats ražo elektroenerģiju, izmanto to savām vajadzībām un pārpalikumu nodod elektrotīklā, ir ražotājlietotājs; • uzņēmums, kas pats saražo daļu savām vajadzībām nepieciešamās elektroenerģijas un pārējo saņem no elektrotīkla, ir ražotājlietotājs.

ALT Kas ir vispārīgās prasmes un specifiskās prasmes? Ar vispārīgajām prasmēm (angļu val. soft skills) saprot prasmes, kas palīdz efektīvi sadarboties ar citiem cilvēkiem un veiksmīgi organizēt savu darbu neatkarīgi no profesijas vai nozares. Savukārt specifiskās prasmes (angļu val. hard skills) ir konkrētai profesijai vai nozarei nepieciešamās zināšanas un prasmes, ko parasti apgūst mācībās vai darbā. Vispārīgās prasmes ir izmantojamas dažādās profesijās, savukārt specifiskās prasmes ir raksturīgas konkrētai profesijai vai profesionālajai jomai. Piemēri: • vispārīgās prasmes – komunikācijas prasmes, sadarbības prasmes, kritiskā domāšana, laika plānošana un problēmu risināšana; • specifiskās prasmes – programmēšanas prasmes, grāmatvedības prasmes, metināšanas prasmes, automobiļa vadīšanas prasmes, svešvalodu prasmes.