Juris Pūce retweeted
Nenožēloju balsojumus, bet no otras puses, kā cilvēkam, kuram patīk ceļot - braucieni ārpus ES šobrīd ir praktiski off the list. Arī darba iespējas ir ierobežotas. Viss mūsu valsts labā, bet @Arlietas toreiz neko vairāk par - “sorry, vnk nekur nebrauc vairs” nevarēja pateikt.
Krievija izsludinājusi meklēšanā 117 Latvijas esošās un bijušās amatpersonas; vismaz viens mēģinājums nolaupīt LV pilsoni jau ir bijis puaro.lv/kars/krievija-izslu…
Protesta akcija notiks Rīgā, kaut tiesa Rēzeknē. Tas kā tajā anekdotē, kur zemnieks atslēgu šķūnī pazaudējis, bet meklē pagalmā, jo šķūnī taču tumšs, bet pagalmā gaišs.
Rīgā notiks akcija "Cilvēcības bēres?", lai paustu atbalstu Ievai Raubiško.
satori.lv/article/pie-brivib…
Tas, ka koalīcija būs no diviem partneriem (AS+NA), bija skaidrs jau pirms dažām nedēļām. Tad kāpēc vajadzēja ilgāku laiku vienoties? Iespējami ir divi varianti - 1) vai nu bija lieli strīdi par darāmo darbu sarakstu vai arī 2) lieli strīdi par amatiem.
Darbu saraksts pagaidām tāds ļoti ļoti vispārīgs, nu un premjers jau visādi publiski signalizējis, ka viņam ar NA esot vienprātība par prioritàtēm utt. Tad šis, šķiet, atkrīt.
Paliek personālijas. Nu te vajag nodarboties ar šifrēšanu. Atkal iespējami divi varianti: 1) Kulbergs un AS neapstiprināja kaut kādus NA amatus vai amatu ieņēmējus 2) AS ietvaros nebija vienošanās par amatu sadali. Iespējams, ka abi divi vienlaikus.
1.variants diezgan viegli nojaušams un daļēji arī izskanējis. NA bija vēlme pēc EM vai ZM vadīšanas. Nedabūja. Un bija kaut kādas iebildes pret Dombravu IeM. Tur NA panāca, ka Dombrava paliek.
2.varianta novērtēšanai jāsagaida gala AM ministru kandidātu saraksts. Tad varēsim zināt, cik liels spēks jaunajā pēcvēlēšanu realitātē AS ietvaros ir Kulbergam un katram AS “galam”.
Protams, paliek arī vienkāršākais skaidrojums (kas, kā zināms, visbiežak ir patiesais) - valdību ļoti viegli vai ļoti smagi uzlikt ir tad, ja ļoti skaidri zina, ko grib sasniegt. Valdību pasmagi uzlikt, ja to, ko darīt, tikai valdības sastādīšanas laikā sāk vēl domāt.
Šo versiju šķietami apstiprina tas, ka faktiski nevienā no valsts pamatpakalpojumu jomām nekādu ieceru (drosmīgu vai mazāk drosmīgu) no valdības veidotājiem vēl neesam dzirdējuši. Ko jaunais MK darīs izglītībā, veselībā, sociālajos pakalpojumos, zinātnē, enerģētikā? Kādi ir jaunās valdības mērķi ar RailBaltica un AirBaltic?
Bet nu jāpriecājas, ka tuvākā laikā beidzot būs cilvēku saraksts, kam šo pajautāt.
Kad Kučinskis nedēļu pēc vēlēšanām teica, ka nākamā gada budžetu jāpieņem janvāra beigās, es nesapratu, kāpēc - AS nebijis mandātu skaits, vairākas koalīcijas iespējas, visi trumpji, tā teikt, Kulbergam rokās. Valdībai būtu jābūt gatavai novembra sākumā, budžetam būtu jābūt Saeimā pieņemtam decembra beigās.
Bet tagad skaidrs, kāpēc.
Man jāapbēdina Saeima un premjers, bet, šo programmu ieviešot, nav iespējams samazināt deficītu par 2,8 miljardiem 4 gadu laikā. Ja Kulbergs šim tic, tad tas ir ekstrēmi naivi. Ja netic, tad šī ir ekstrēma līmeņa miglas pūšana.
delfi.lv/a/120141990
Starp citu, nav jau daudz palicis laika, ko Kulbergam un Kozlovskim vēl pavilkt Krievijas graudu jautājumā - drīz būs lielā masa izvesta, ar janvāri varēs līdz jūlijam aizliegt vest. Un tad atkal no nākamā gada jūlija līdz decembrim analizēt - “ko teiks Lietuva un Igaunija? Ko Eiropas Savienība? Un vai nebūs prasības pret valsti?”
Smiltēns aicina par 50% samazināt deputātu kompensācijas. Nu labi. Es gan teiktu, ka pienācis laiks tās atcelt, ņemot vērā deputātu algu līmeni.
Bet svarīgākais - kad deputāts Smiltēns plāno iesniegt šādu likumdošanas priekšlikumu? Es varu pateikt - jāgroza ir Saeimas Kàrtības rullis.
Tik tà nelaime, ka, ja iesniegts likumprojekts, tas jānodod izskatīšanai Saeimas komisijām. Bet komisijas vēl nav izveidotas, jo tā izlēma AS, kuru līdzvada Smiltēns un kuras valdē ir Kulbergs.
Latvija var nonākt pirmsbankrota situācijā: Smiltēns nosauc pirmo soli, kā valstij vajadzētu sākt taupīt la.lv/latvija-var-nonakt-pir…
Juris Pūce retweeted
Interesanti, ko darīja Latvijas iepriekšējā valdība, ja starp valstīm, kuras varēs neuzņemt “kvotas migrantus” ir Igaunija, kurai nav migrantu hibrīduzbrukumi, bet nav Latvijas! Bieži dzirdam, ka vēlamies kopīgus Baltijas lēmumus un kad tādu nav, tad nevaram lemt, Igauņi gan var!
BREAKING:
The European Commission announced today which countries are under “migratory pressure” and will be able to send away some of their asylum seekers to other EU states under the “migrant relocation quotas” created by the EU’s new Migration Pact. The countries are:
🇪🇸 Spain
🇮🇹 Italy
🇬🇷 Greece
🇨🇾 Cyprus
These 4 countries will be able to put asylum seekers into a “Solidarity Pool” for 2027 from which migrants will then be relocated in other EU states.
The size of the Solidarity Pool was decided today but the information about it is being kept secret for now.
6 countries were classified as facing a “significant migratory situation” and will be allowed to request from exemptions of receiving quota migrants. Those 6 countries are:
🇵🇱 Poland
🇨🇿 Czechia
🇭🇷 Croatia
🇦🇹 Austria
🇧🇬 Bulgaria
🇪🇪 Estonia
To receive an exemption, the country’s request has to pass a QMV vote (Qualified Majority Voting) in the Council of the European Union.
Countries which are forced to take part in the Solidarity Pool will either have to take in the number of quota migrants assigned to them by the EU, pay EUR 21 000 for every quota migrant they refuse to receive or send significant resources to help the 4 countries under migratory pressure to handle the situation.
Two countries have refused to take part in the entire new migrant relocation system and its fines. Those two countries are:
🇭🇺 Hungary
🇸🇰 Slovakia
Sàkumā Kulbergam galvenais arguments bija tas, ka Baltijas valstīm esot šādus lēmumus (proti, par Krievijas izcelsmes graudu tranzītu) jāpieņem kopā. Tam vajagot laiku.
Tuvāk vēlēšanām Kulbergs (kopā ar Kozlovski no JV, kurš, ja kas, joprojām ir satiksmes ministrs) piedāvāja pseidoshēmu ar 300% dzelzceļa tarifu pieaugumu, kas apturēšot Krievijas graudu transportu pa Latvijas Dzelzceļu. Vairāki jau tad publiski teica, ka tas nav risinājums, ka efekts nebūs (arī es, bet tas nebūtu svarīgi). Bet Apvienotā saraksta politiķi un pats premjers apgalvoja, ka graudu vešana tiks apturēta. Saeima grozija likumu vienā dienā, politiķi sevi slavēja.
Tam sekoja (joprojām pirms vēlèšanām) dzelzceļa regulatora LatRailNet lēmums (joprojām spēkā), kas pacēla tarifu par 25%. Vairāk nevarot, esot taču Eiropas regulējums utt. Kravas, kā daudzi prognozēja, turpināja braukt, pat pieauga to apjoms.
Premjers bija sašutis, teica, ka LatRailNet jālikvidē, funkcijas jānodod SPRK. Vai šai virzienā kas kopš tā laika ir darīts? Nekas.
Tad Igaunija (joprojāpirms Saeimas vēlēšanàm) pieņēma lēmumu, ka Krievijas izcelsmes graudu tranzits pa tās dzelzceļa infrastruktūru ir aizliegts. Es premjeram priekšvēlēšanu debatēs jautāju, kāpēc Latvija nedara kā Igaunija (īpaši ņemot vērā taču iesākuma pozīciju, ka Baltijas valstīm viss jādara kopā). Atbilde bija (es vienkāršoju) - igauņi dara nepareizi).
Vēlàk pienāca klāt arguments, ka šāds lèmums nozīmētu simtiem miljonus, kas būšot jāmaksā kompensācijās dzelzceļa klientiem. Esat dzirdējuši par miljonu prasībām pret Igaunijas dzelzceļu vai valdību? Neesat, jo tādu nav.
Tagad esot jārunā ar Eiropas Savienību par šo jautājumu. Lai būtu kopīgs aizliegums.
Kāpēc tas, ka nav ES kopīga lèmuma, nekavēja Igauniju lemt par aizliegumu? Premjeram būtu jàatbild - kuras ES valstis tad vēl masveidā transportē Krievijas graudus? Atbilde nebūtu viņa pozīcijai patīkama.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka Kulbergs jau vairākus mēnešus pieņem un nepieņem lēmumus, lai šoruden Krievijas (un, iespējams, Ukrainas okupētajās teritorijās zagtos) graudus turpinātu masveidīgi transportēt pa Latvijas dzelzceļu un pārkrautu Latvijas ostās.
Kāpēc? Grūti pateikt.
Varbūt Kulbergs tiešām tic, ka Latvijai jānopelna, neatkarīgi no tā, ka ar šo nopelnīšanu Latvija palīdz finansēt Krievijas budžetu un tātad - karu Ukrainā.
Varbūt Kulbergs saredz to kā nepatīkamu, bet būtisku darbu, samazinot vajadzību dotēt Latvijas dzelzceļu? Nav šaubu, ka LDz koncerns ar šo graudu transportēšanu būs nopelnījuši.
Šīs pirmās divas pozicijas, manā izpratnē, ir amorālas, bet nu saprotama saimnieciskā loģika. Ja tā būtu, tad diezgan droši varam prognozēt jaunās Saeimas un topošās valdības pieeju vēl vairākkos jautājumos.
Bet iespējams, ka “labi onkuļi” apzināti māna Kulbergu, stāsta viņam visādas muļķības (piemēram, ko vien vērts bija tas reāli pilnīgi muļķīgais scenārijs ar t.s. 300% tarifa paaugstināšanu - jebkuram dzelzceļa pārvadājumu ekspertam uzreiz bija skaidrs, ka tā ir pilnīga mirāža) un premjers viņiem notic. Tad Kulbergam (vismaz pie sevis) būtu jāatminas, kas šajā vairāku mēnešu ceļā ir apzināti maldinājis, lai vairs nekad tiem neklausītu.
Bet citādi - Krievijas graudu kravas turpina braukt pa Latvijas dzelzceļu, kaut mēs visi pirms 2 mēnešiem varējām noklausīties, cik neapmierināts ir Kulbergs, Apvienotais saraksts (piemēram, Pozņaks).
Turklāt vaina nav tikai Kulbergam vai AS. Arī koalīcijas partneriem - JV, NA, ZZS, kas šo vairāku mēnešu miglas pūšanu ir atbalstijuši.
Birokrātijas velns neslēpjas vienā vai dažos likumos - tās ir 1000 detaļās. 1000 aizkavēti, nepieņemti mazi lēmumi ir ar daudz lielāku kopējo iespaidu nekā 1 vai 2 lieli pozitīvi lēmumi.
Juris Pūce retweeted
Īsi par valdības veidošanu. Sanāca gan vidēji īsi. youtu.be/GhiscIOdOxQ?is=TlBW…
Juris Pūce retweeted
Šis ir vismiegainākais valdības veidošanas process. Var jau fani teikt, ka premjers tak solīja citādi un re, ka arī ir citādi. Citādi tiešām ir, bet galīgi ne jaudīgi vai profesionāli, drīzāk apmulsuši, taustoties un valdības provizoriskais sastāvs ļoti boring.. neviena reformatora. Neviena. Un prognozēju, ka darbu saraksts vai deklarācija vispār būs nenopietns dokuments. Diemžēl.
Juris Pūce retweeted
Kontekstā ar šodienas Sporta arbitrāžas tiesas spriedumu, kas uzdod atgriezt Krievijas hokeju starptautiskajā apritē. Burtiski pirms pāris dienām par šo izteicos TV24.
Es uzskatu, ka sporta organizācijas ir bijuši švaki cīnītāji pret Krievijas sportistu atgriešanos pasaules sporta apritē. Un tas ir vēl tā maigi izsakoties. Valdījis ir formālisms un konjunktūra. Un šobrīd ir tās bezzobainības sekas.
Ir pāris burvīgi izņēmumi. Piemēram, skeletona treneris Ivo Šteinbergs un viņa akcija Eiropas kausa posmā. Tapat arī viņa asā kritika SOK institūcijai pēc skandāla Olimpiādē ar ukraiņu skeletonista Vladislava Heraskeviča diskvalifikāciju par īpaša dizaina ķiveres izmantošanu, kurā bija pieminēti Krievijas karā nogalinātie ukraiņu sportisti. Tā ir drosmīga un nesavtīga cīņa. Vai citi sporta veidi saņēmās uz skaļu atbalstu un pievienošanos? Nē. Tāpat arī federācijas amatpersonas izvēlējās būt ērti un politkorekti. Tā nav cīņa. Tāpēc nedrīkst runāt, ka ir zaudēts kāds karš pret Krievijas sportistu atgriešanos. Nav zaudēts, jo par to nav karots. Diemžēl. Un te ir ko padomāt. Īpaši federācijām un sportistiem, vai tiešām nevarēja būt niknāki un principiālāki.
Nav jau skaidrs, vai tas ministru amatu kandidātu saraksts ir īsts, vai tikai baumas. Tomēr piesardzīgu dara tas, ka neviens no kandidātiem nav publiski runājis/rakstījis par kādām savas nākotnes atbildības jomu nepieciešamām reformām. Īpaši svarīgi tas ir izglîtībā, veselībā, labklājībā un, protams, satiksmē, arī enerģētikā un iekšlietās. Kulbergs koncentrē koalīcijas uzmanību uz valsts finanšu stāvokli. Tas ir ļoti svarīgi. Taču tikpat svarīgas ir, piemēram, reformas izglītībā, kur nupat Latvija saņēma nesekmīgu starptautisku “liecību” no OECD. Tur ir steidzami jārīkojas. Nemaz nerunājot par Kulberga agrāk tik bieži locīto Rail Baltica. Darbu ir daudz, tie daļēji ir saistīti ar milzīgo valsts budžeta deficītu, bet arī ar mūsu valsts, tautas un tautsaimniecības nākotni. Vajag ministrus, kas spēj celt un nest.
Piedāvājums politiskajai varai “sākt ar sevi” ir korekts un pareizs. Vienlaikus gribētos dzirdēt no premjera ko vairāk. Pašreiz nosauktais ietaupa valsts budžetā pāris miljonus eiro. Arī labi. Bet problēmas apjoms ir vērtējams vairāk nekā miljardā eiro - gribētos dzirdēt konkrētus soļus. Citādi sanāk, ka koalīciju var izveidot, ja turpmāk būs mazākas Saeimas deputātu transporta kompensācijas (tās vispār vajadzētu atcelt). Bet vai koalīcija piekrīt sāpīgām reformām izglītībā, veselībā vai labklājībā - tas sanāk mazāk svarīgi.
Aicinātu par Zinātņu akadēmijas problemātiku padomāt no drusku citas puses. LZA sen vairs juridiskā ziņā nekas līdzīgs padomju ZA - tā vairs nenodarbojas ar pētniecību, neorganizē naudas sadali utt. Viss, kas juridiski ir palicis - jokainā zinātniskās kvalifikācijas komisija (tāda vispār nav vajadzīga), valsts emeritēto zinātnieku atbalsts, tiesības virzīt pārstāvjus šur tur un ēka (kas lielākoties ir slogs un LZA desmitgades demonstrē, ka nemāk to pārvaldīt). Bez šī LZA ir zinātnieku mūža darba pašvērtēšanās institūcija. Tādas ir daudzviet pasaulē, nav nekādas vainas. No šī mazā juridiskā satura izriet “nejuridiskās” iespējas, kad sabiedriski ir daudz svarīgākas - LZA var būt zinātnes reputācijas institūcija, kur pieredzējuši, augstas reputācijas zinātnieki (tādi tur ir vairums) izvērtē neskaidrus, strīdīgus pētījumu ētikas utml jautājumus, un var kalpot kā neitrāls padomdevējs valstij, tautsaimniecībai un sabiedrībai par zinātniskumu utml. Izmaksas šādai institūcijai ir minimālas (ja nav kaklā ēka), pielietojums ir.
Vienlaikus ir skaidrs, ka šobrīd LZA vadība ir nomaldījusies no ceļa un ar savu rīcību grāvusi LZA būtiskākās funkcijas - būt par reputācijas organizāciju - izpildi. Vajadzētu jau nu prasties pašiem. Ja neprotas, tad būtu jāprotas LZA akadēmiķu saimei.
Vesela rinda akadēmiķu uzrakstījuši publiskas vēstules, kur prasa LZA veikt pārbaudi, kā nonāca līdz tam, ka LZA prezidents un ģenerālsekretāre raksta šaubīgus ieteikumus tapšanai par LV pilsoni. Tas, protams, labi. Cita starpā, akadēmiķi var prasit šo ari pa taisno vēršoties LZA (skat LZA statūtu 3.3.2.punktu).
Turklāt LZA ir atvasināta publiskā persona un, kā tāda, atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Pàrraudzîbu MK īsteno ar izglītības un zinānes ministra starpniecibu. IZM ministre var pieprasīt paskaidrojumus, dokumentus un pārliecināties, vai LZA amatpersonas ir rīkojušies atbilstoši normatīvo aktu, LZA Hartas un Statūtu prasībām.
@IIndriksone @IZM_gov_lv










