Alternatīva Latvijai ir iekļaujoŔa Me/Me/My
LavÄnija-BanÄnija
Joined February 2009
- Tweets80.1K
- Following749
- Followers495
- Likes13K
ASL padirsa 2% arÄ« manu balsi ar saviem 2PL murgiem. MÄÄ£inÄt ielÄ«st dirsÄ AS ar 2PL ir izgÄÅ”anÄs
PÄc Å”itÄs Tautas partijas uzvaras mÄs pÄc Äetriem gadiem bÅ«sim pliki. Kas tai ApvienotajÄ sarakstÄ ir - struktÅ«rfondu apguvÄji, projektu bakstÄ«tÄji, celtniecÄ«bas kartelis, visÄdi glumekļi. 50% nebalsoja ne par vienu
PrivÄtskola Gregora ielÄ. NoformÄta kÄ krievu bÄrnudÄrzs. PatiesÄ«bÄ vecÄki bÄrni no Krievijas. UÄenes no IzraÄlas, tikai krievu valodÄ. Pieprasa valsts lÄ«dzfinansÄjumu, Indriksone ar steigu meklÄ
Fantastiski. VainÄ«gs valsts sektors. PatiesÄ«bÄ vainÄ«gs ir pilnÄ«gi izpuvuÅ”ais biznesa sektors, kurÅ” bez valsts subsÄ«dijÄm nevar pacelt pakaļu. IT sektors bez valsts naudas nomirst
KopÅ” 2020.g. valsts aparÄts ir kÄpis par +10 500 darbiniekiem, oie krÄ«toÅ”a nodarbinÄto un iedzÄ«votÄju skaita. PaÅ”valdÄ«bas reformas rezultÄtÄ, kur taÄu plÄns bija taupÄ«t un samazinÄt resursu = darbinieku skaits ir kÄpis par +2500
Publiskie pakalpojumi š±š» ir 26% no IKP vs 23% OECD valstÄ«s
Valsts sektorÄ nodarbinÄtie ir 24% (augstÄkais rÄdÄ«tÄjs) vs 18% OECD
Valsts intervence ekonomikÄ ir kÄpusi par 10% p.p. jau uz rekordaugstu 46%
NÄkamajos 4 gados ir iÄreversÄ visi Å”ie rÄdÄ«tÄji, tÄds ir mÅ«su dzelžains plÄns, ja mums dos tÄdu iespÄju
VÄcijÄ slikto dzÄ«vokļu segmentÄ cenu spiedienu rada arÄ« jauniebraucÄji no Baltijas valstÄ«m. Ko tas varÄtu nozÄ«mÄt
Progresīvie pedofīli
RÄ«gas domes deputÄts MÄrtiÅÅ” EÅÄ£elis ("ProgresÄ«vie")Ā par savas demisijas iemeslu, visticamÄk, meloja.Ā Patiesais iemesls varÄtu bÅ«t kÄdas nepilngadÄ«gas bÄrenes iesnieguma formÄÅ”ana tiesÄ«bu sargÄjoÅ”ajÄs institÅ«cijÄs par seksuÄlu uzmÄkÅ”anos
diena.lv/raksts/latvija/rigaā¦
ArÄ« LatvijÄ koledžu izglÄ«tÄ«bÄ ir putra. AgrÄk koledžas bija augstskolu likumÄ un skaitÄ«jÄs higher education institutions. Tagad koledžas ir ProfesionÄlÄs izglÄ«tÄ«bas likumÄ un skaitÄs vocational education institÅ«cijas. MÄcÄ«bu programmas identiskas
Naudas ir tik daudz kÄ nekad. Ä»oti daudz naudas
š@Brivibas36 lÄma pieŔķirt atbalstu 1 āÆ499āÆ 965 eiro apmÄrÄāÆnacionÄlas nozÄ«mes starptautisku sporta sacensÄ«bu organizÄÅ”anai LatvijÄ vai valsts izlaÅ”u dalÄ«bai valstiski nozÄ«mÄ«gos sporta pasÄkumos.āÆ
VairÄk par pieŔķirto finansÄjumu š ej.uz/687in
PropÄns ButÄns tÄ kÄ bÄrnudÄrzs delfi.lv/193/politics/120136ā¦
Kulbergs atklÄja LNK Tonybet padel, kurÅ” uzbÅ«vÄts KrÅ«zes ielas bij. 187. padomju kara rÅ«pnÄ«cas teritorijÄ, kuru 2000-jos gados pÄrpirka Krievijas oligarhs Mazepins
Diena Nr. 79 (PIEKTDIENA 18.Sept) ā Eiropas MFF jaunais budžets SaeimÄ, tikÅ”anÄs ar droŔības dienestiem
š¾ AtklÄju LatvijÄ un visÄ EiropÄ labÄko padel sporta centru ā āLNK Industriesā ir ieguldÄ«juÅ”i vairÄk nekÄ 10 milj. ā¬ privÄtas naudas, lai rÄ«kotu pasaules lÄ«meÅa ÄempionÄtu LatvijÄ, piesaistot 300 labÄkos top lÄ«meÅa sportistus no visas pasaules. VienmÄr atbalstÄ«Å”u mÅ«su paÅ”u uzÅÄmÄjus. Å is noteikti dos lielu grÅ«dienu padel sporta veida uzrÄvienam LatvijÄ.
šļø SaeimÄ devos uz Eiropas lietu komisiju
IzstÄstÄ«ju parlamenta deputÄtiem par valdÄ«bas pozÄ«ciju sarunÄs EiropadomÄ ar lÄ«deriem un komisiju par jauno ES 7 gadu budžetu:
ā Å is budžets bÅ«s izaicinoÅ”Äks nekÄ jebkurÅ” iepriekÅ”Äjais, jo sarunas notiek laikÄ, kad ES ekonomika stagnÄ, pastÄv Krievijas izraisÄ«tÄ kara ietekme, atbalsts Ukrainai, lielo politisko pÄrmaiÅu priekÅ”vakars, kÄ arÄ« Hormuz konflikta ietekme uz inflÄciju un enerÄ£Ätiku
ā MaksÄjoÅ”Äs valstis, Ä«paÅ”i VÄcija, neredz iespÄju samaksÄt prasÄ«to, savukÄrt saÅemoÅ”Äs Å”oreiz galÄ«gi neatkÄpjas no savÄm vajadzÄ«bÄm ā ES Komisijai un Antoniu KoÅ”tam bÅ«s ļoti sarežģīti panÄkt vienoÅ”anos lÄ«dz gada beigÄm
ā NorÄdÄ«ju, ka Latvija cieÅ” vismaz 1 miljarda ā¬ apmÄrÄ gadÄ jeb austrumu kaimiÅa apdraudÄjuma dÄļ IKP ir par 1,9 procentpunktiem vÄjÄks nekÄ ES vidÄjais, savukÄrt inflÄcija ir par 3,7 procentpunktiem lielÄka nekÄ ES vidÄjais. Tie bÅ«s 7 miljardi ā¬ 7 gados, un paralÄli tam Latvija tÄrÄ visvairÄk tieÅ”ai aizsardzÄ«bai, aizÅemoties "SAFE" naudu, kas veido vÄl lielÄku parÄda nastu, kamÄr mÅ«su tieÅ”ie militÄrie iepirkumi silda SpÄnijas, VÄcijas, Zviedrijas un Somijas ekonomikas
ā Latvija vÄsturiski saÅem mazÄkus lauksaimnieku tieÅ”maksÄjumus EiropÄ ā tas netaisnÄ«gi izveidojÄs jau pirms daudziem gadiem nepareizi veiktu aprÄÄ·inu dÄļ. Par to atgÄdinu ikreiz, kad tiekos
ā JaunÄ ES budžeta aploksne ir pavisam citÄdÄka nekÄ iepriekÅ”, jo ES ļoti viltÄ«gi sapako kopÄ kohÄzijas un lauksaimniecÄ«bas finansÄjumu, atstÄjot tÄ pÄrdali katras dalÄ«bvalsts ziÅÄ. ProblÄmas risinÄÅ”ana ir pÄrcelta uz 27 valstu nacionÄlajiem lÄ«meÅiem, nevis centralizÄti panÄkta vienoÅ”anÄs, kÄ tas bija agrÄk. Tas nozÄ«mÄ, ka mums LatvijÄ bÅ«s ļoti nopietni un atbildÄ«gi jÄvienojas par pareizu Å”o lÄ«dzekļu sadalÄ«jumu
ā Latvijai paÅ”laik neoficiÄli ir aprÄÄ·inÄts lielÄks ES fondu budžets nekÄ iepriekÅ”ÄjÄ aploksnÄ, taÄu, pÄrrÄÄ·inot nominÄlajÄs cenÄs, sanÄk, ka jaunais ir mazÄks! PriekÅ”Ä ir nopietna cÄ«Åa, lai izcÄ«nÄ«tu Latvijai taisnÄ«gu rezultÄtu, Ä«paÅ”i Åemot vÄrÄ to, cik daudz mÄs ieguldÄm ES ÄrÄjÄs robežas un droŔības stiprinÄÅ”anÄ
šµļøāāļø Tikos ar MIDD, SAB un VDD par droŔības situÄciju valstÄ«
ā Galvenais secinÄjums ā Ä«paÅ”i VÄcijas, bet arÄ« Polijas, Francijas un citu valstu sabiedrÄ«bas ir maz informÄtas par Krievijas draudiem un hibrÄ«duzbrukumiem, tÄdÄjÄdi nepietiekami pievÄrÅ” uzmanÄ«bu valstu ieguldÄ«jumiem aizsardzÄ«bÄ un atbalstam Ukrainai
ā SkaÄ¼Ä retorika pÄrsvarÄ ir domÄta iekÅ”Äjai, nevis starptautiskajai komunikÄcijai. SavukÄrt LatvijÄ ir pÄrÄk informÄta un sensitÄ«va sabiedrÄ«ba, kas Å”o kopÄjo fonu uztver ar noteikta lÄ«meÅa trauksmi
ā Å eit arÄ« rodas Å”is disbalanss starp Eiropas lÄ«deru vÄlmi mobilizÄt savu sabiedrÄ«bu, kas netieÅ”i ietekmÄ Latvijas cilvÄkus, vairojot bažas
ā DažÄdas provokÄcijas krievi noteikti ir gatavi pastrÄdÄt, un dienesti neizslÄdz Å”Ädu varbÅ«tÄ«bu ā lielÄkas konkrÄtÄ«bas par to Å”obrÄ«d dienestiem nav, un apdraudÄjuma lÄ«menis saglabÄjas lÄ«dzÅ”inÄjais
MÅ«su lielÄkÄ uzmanÄ«ba ir vÄrsta uz droŔības pasÄkumiem vÄlÄÅ”anu laikÄ, tÄpÄc esam lÅ«guÅ”i, un vÄcieÅ”i ir piekrituÅ”i mums atsÅ«tÄ«t iznÄ«cinÄtÄjus, lai papildus pieskatÄ«tu mÅ«su gaisa telpu šŖš±š»
Krievijas valsts domÄ populÄrs Padel youtube.com/watch?v=bZ0MatkPā¦
Indriksone ir apdirsusies. Programmai skolÄ nespÄj dabÅ«t no KuÄinska nevienu santÄ«mu. PÄrdala augstskolu finansÄjumu uz privÄtskolÄm. Lai vai kÄ bet @Jauna_Vienotiba nekad tik zemu nekrita tapportals.mk.gov.lv/annotatā¦
KÄds var pastÄstÄ«t, kÄpÄc jÄstÅ«Ä·Ä 1 miljards poligonÄ, kas atrodas blakus Krievijai un Baltkrievijai. ZvÄrdÄ ir vieta poligonam, tas arÄ« bija labi aprÄ«kots gaisa spÄku poligons
PilnÄ«gi bezjÄdzÄ«ga naudas pļekarÄÅ”ana. Kvotu nav, pacienti tur klÄt netiek. Kam tas vajadzÄ«gs - kruÄ·Ä«t privÄtos klÄ«niskos pÄtÄ«jumus? lvportals.lv/dienaskartiba/3ā¦
KamÄr VÄ«tols un KuÄinskis murgo par budžeta grieÅ”anu, valdÄ«bas partijas pieÅem jaunu likumu, kuram katru gadu papildus no budžeta vajag 300 miljonus. Nauda tiks pļekarÄta, jo atkal ir pieminÄta zinÄtne un gatavÄ«ba. Gaisa Å”autenes lodi StradiÅa slimnÄ«cÄ nespÄj izÅemt,tÄda gatavÄ«ba
Saeima galÄ«gajÄ lasÄ«jumÄ atbalstÄ«jusi reformu klÄ«nisko universitÄÅ”u slimnÄ«cu darbÄ«bas modeļa maiÅai. PÄrmaiÅas paredz mainÄ«t trÄ«s lielo klÄ«nisko universitÄÅ”u slimnÄ«cu ā PSKUS, RAKUS un BKUS ā juridisko statusu un finansÄÅ”anas modeli, stiprinot Å”o iestÄžu lomu veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄmÄ un veicinot tÄs noturÄ«bu. lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ā¦
